Constitutional Access to Justice vs. Self-Regulatory Inaction: A Jurisprudential Analysis of Mandatory Advocate Designation Under Section 34(9) of the Latvian Advocacy La

This research examines the operationalization of Section 34, Paragraph 9 of the Latvian Advocacy Law (Advokatūras likums), which mandates the Latvian Council of Sworn Advocates (LZAP) to assign an advocate for remuneration when a person cannot retain counsel due to justified reasons. The paper assesses the systemic tension between private contract freedom (Section 57) and public administrative duties, demonstrating that dismissive advisory letters violate the right to a fair trial (Satversme Art. 92, ECHR Art. 6(1)) and the Good Governance Principle (APL Art. 10). Kopsavilkums (LV): Pētījumā analizēts Latvijas Republikas Advokatūras likuma 34. panta 9. punkta institucionālais mehānisms, kas pilnvaro Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP) uzdot advokātiem par atlīdzību vest personas lietu, ja dibinātu iemeslu dēļ advokātu nav iespējams atrast. Tiek pētīta līgumu brīvības (57. pants) un publiskas funkcijas kolīzija, pierādot, ka LZAP informatīvā atrakstīšanās un atteikšanās izdot administratīvo aktu aizskar Satversmes 92. pantu, ECTK 6. panta 1. punktu un APL 10. pantā nostiprināto labas pārvaldības principu.